...

Tik vienu mirkli projām būt...
Tik vienu mirkli-ābeļziedos slīgt...
Lai saprastu-dzīve šī ...
Ir mūsu vienīgā...
Un trauslā...
Tā mums ik brīdi jāpielūdz...

...

Mēs pielūdzam katru savu dienu...
Kā bite apvārdo ziedu...
Mēs pielūdzam katru savu dienu...
Jo dzīve ir visnegodīgākā spēle...
Kad vismazāk to gaidi-
tu saņem -netaisnīgāko spriedumu...

Nepielūdzamais laiks...

Šis ir tāds laiks,
kad nav laika-
tas izkūp
kā saunā tvaiks,
aizšalc kā
kalnu strauts,
un tāpēc
jāpasteidzas,
no drūpoša
laika ķieģelīša
savs gabaliņš
laimes jānolauž,
lai kāds
nelaimes putns
nenoskauž.

Leons Āre grāmatā Laiks kā pulkstenis tikšķ


***
Ja tev piekusušas rokas,
Nelūdzies, lai tevi saudzē,
Nogriez platu maizes šķēli,
Pasniedz tiem, kam grūti klājas.
Saki: - Tā no mūsu mājām,
Kur ir māte mācījusi
Visas skumjas apslēpt dziesmā,
Pārvērst mazā svētlūgšanā
Un ar baltās sveces liesmu
Ieskandināt svētku zvanu.


Skaidrīte Kaldupe grāmatā Vīgriezes

Nepielūdzamais laiks-3

Kas mums visvairāk trūkst, ir laiks.

Ja mums izdotos iegūt laiku, no jauna satvert laika avotu un ļaut tam plūst, tad gals pārvērstos par jaunu sākumu.

Laiks-mulsina,satrauc...

Laiks-mulsina,satrauc...
...traucamies nezināmajā...
...mūžīgās piemiņas skaistumā...

Satrauc mani šī dzīve
Traucamies vēja ātrumā
pa dzīvi,caur dzīvi -
savu un svešu
Vien izmetam loku ,
pametam visu ,
un sākam - visu no sākuma...

Katrā no mums dzīvo vēlēšanās pārraut šo skrējienu , atbrīvoties no mums atvēlēto dienu garlaicības - ienest sava mūža minūšu ritmiskajā virknējumā dvēselisko , mūžīgo .

Vai tu zini...

Katrā pulkstenī tiek apslēpts noslēpumainais vecā ticējuma spēks – zelta atspulgu mirdzums un spēle uz svārstiem ienes mājās veiksmi.