Laiks...laiks...

*Nekas nav tik lēts kā laiks - katrs to dabū par brīvu.*Nekas nav tik nenoteikts kā laiks - savs trīsuļodams un savs zvaigznei.*Nekas nav tik viltīgs kā laiks - novecina, bet nenoveco.*Nekas nav tik dzīvīgs kā laiks - to izmanto, apsteidz, trenc, apstādina, stiepj un pat nosit, bet, reiz izšķīlies no Mūžības olas, tas nav apstādināms pat ar sišanu.*Nekas nav tā pelts kā laiks - allaž tas ir vai nu par garu, vai par īsu un nekad nav pašā reizē.*Nekas nav tik bieži piesaukts kā laika trūkums un tik nesaprātīgi šķiests kā atvēlētais laiks*Nekas nav tik skaidrs un tik noslēpumains kā laiks - piedzimstot mēs iekāpjam tajā, bet neizkāpjam no tā arī pēc nāves./Fragments no Regīnas Ezeras darba “Vēstījums par septiņām atkāpēm”/

Sidraba lāsēm rit laiks...

Sidraba lāsēm rit laiks,kā smiltis caur pirkstiem tas nemanot izslīd un aizklīst pa rudeņa vējiem caur nedēļām, mēnešiem, gadiem.Līdzi gadalaikiem.Sidraba lāsēm rit laiks.Tas negribot nodara sāpes un laimes asaras piešķir.Katru dienu pa vienai laiks iever skanošās krellēs...Bet sirds gadalaiki -tie dienas neskaita.../Sandra Ivanova/

...ja varētu apturēt laiku...

Asteru ziedos tērpusies,
Dāliju vainagu galvā,
Vasara rudenim –
Pretī steidzas.
Atstājot ziedošās pļavās,
Nopļautās druvās –
Karstos saules glāstus,
Savas debesu asaras.
Sienot varavīksnes lokā,
Saulainās, gan pelēkās dienas,
Vēlot rudenim – glāstošam būt,
Vēja auļojošos zirgus – rāmus darīt.
Pats jaukākais laiks gadā-
vēl siltums no vasaras un
jau dzestrums no rudens
.....āboli,pīlādži virši...

...Savs nolikts laiks!

Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt. Savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties. Savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt. Savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt. Savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt. Savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst. Savs laiks karam, un savs laiks mieram.” Sālamans mācītājs 3:1-8.

Vai tu zini...

Vai tu zini , ka vārds "pulkstenis" droši vien cēlies no vārda "pulsēt"; sākotnēji tas saucies "pulsenis", "k" burts uzradies vēlāk; pastāv arī versija, ka tas ir saliktenis "pulka stenis", tātad "tāds, kas pulka sten";
vārdam "pulkstenis" ir daudz skaistu sinonīmu, piem. "stundenis", "laikrādis", bet latgaliešu valodā pamatapzīmējums tam ir "stundiņīks", tātad savādāks, nekā latviešu valodā;
saules pulksteni ļaudis izmantoja jau trešajā gadu tūkstotī p.m.ē.




Ticējumi
Ja pulkstens sit, nedrīkst žāvāties, jo tad mute paliek šķība.
Ja vakaros neuzgriež pulksteni, tad kādam uzbruks nelaime.
Kad ap pusnakti pulkstens apstājas, tad kāds cilvēks mirst.
Ja puisis pa sapinim iedod meitai pulksteni, tad tas puisis būs meitai par brūtgānu.
Ja pa sapņiem uzliek kaklā pie ķēdes pakārtu pulksteni, tad būs jāsēž cietumā.




Mīklas
Kas vienmēr iet un nepiekūst?
Kas iet bez kājām, sit bez rokām, rāda bez pirkstiem?
Kas iet dienu un nakti, neprasa ne ēst, ne dzert?
Nadzeivs, bet kust.
Maļ dīnu, maļ nakti, ni myltu, ni palavu.